
Ceļā no Slovēnijas, no kurienes devos garajā ceļā uz mājām, kad līdz manai Jūrmalai bija atlicis vēl 700 km garš ceļš, es nolēmu uztaisīt pauzi, un pie reizes – pārsteigt savu vīru ar kādu fotogrāfiju.
Ieraudzīju skaistu skatu – vakara saule rietēja, radot sārtus starus, es atradu kādu koku netālu, piegāju pie tā un uztaisīju selfiju, tā, lai saulriets ir redzams fonā. Tālāk fonā palika redzama arī mana mašīna. Vakara saule un maigais vējš, kas plivināja manus matus, ideāli “ierāmēja” šo mirkli, un es bez ilgas domāšanas šo fotogrāfiju aizsūtīju vīram “Whatsapā”.
Vīrs atbildēja gandrīz uzreiz. Bet tā vietā, lai es saņemtu kādu komplimentu vai mīlestības pilnus vārdus, ka viņš pēc manis ilgojas, jo mājās nebiju vairākas dienas, viņš uzrakstīja ziņu, kas lika man satrūkties: “Kas stāv aiz tevis?”.
Lasi vēl: Meteorologs Martins Bergšteins: otrdienas vakarā dažviet Latvijā bija novērojama reta un ļoti skaista dabas parādība (+ FOTO)
Mazliet apjukusi, es palielināju attēlu un ieraudzīju kaut ko satraucošu — izplūdušu atspulgu automašīnas aizmugurējā stiklā. Sākumā es to norakstīju uz gaismas un ēnu spēlēm, bet, jo vairāk es to skatījos, jo vairāk tas sāka patiešām līdzināties kādam cilvēkam formā. Visvairāk satraucošais bija tas, ka šis cilvēks, šķiet, bija cepurē, kas bija identiska mana bijušā vīrieša cepurei, un šo detaļu uzreiz pamanīja arī mans vīrs.

Panika pārņēma mani, kad vīra ziņas sāka nākt vēl, un viņš bija pilns aizdomu. Viņš tagad bija pārliecināts, ka mans bijušais vīrietis ceļo kopā ar mani, ka es izliekos par to, ka esmu devusies darba darīšanās vienā pati. Protams, es teicu, ka tas atspulgs ir ilūzija, un es nevaru izskaidrot to, kāpēc tas tiešām izskatās pēc cilvēka tēla, bet viņš man, protams, neticēja.
Kas notika tālāk, lasi nākošajā lapā!
Tevi noteikti interesēs
- Ugunīgā Zirga gada favorīti: kurām 5 Zodiaka zīmēm veiksmes vilnis atnesīs laimi un izrāvienu
- Baiba Sipeniece-Gavare atklāti par populāro šovu “Saimnieks meklē sievu” pēc astoņiem nostrādātiem gadiem
- Visi brauca pie manis, lai par velti nosvinētu Vecgada vakaru – uztaisīju viņiem joku un aizslēdzu durvis
- Mājās sāka tecēt ūdens krāns, apjuku un nezināju ko darīt: skrēju pie kaimiņa – vēlāk par mums sāka tenkot
- “Cik ļoti laiki ir mainījušies” teica mana vīramāte, kad es sacēlu vētru par Omnivas kurjeru, kas kavējas; “Agrāk tādu pat nebija”
- Svētku deserts, ko viesi vienmēr apēd pirmo: pagatavojams vieglāk nekā “Napoleons”, bet garšo vēl labāk par torti








